Igaunija, Kolgakula

Kolgakula (Kolco) ir sens ciems, kurš pirmo reizi rakstītos avotos minēts 1290.gadā. Tajā ir ap 185 iedzīvotāji, no kuriem 64% darbaspējīgā vecumā, 21% jaunāki par 18 gadiem un 15% vecāki par 65 gadiem. Ciems ir reti apdzīvots ar iedzīvotāju blīvumu  0,1 cilvēks uz hektāru.

Baltijas glints šķērso ciema teritoriju. Kaļķakmens plato kailie lauki ir vēja izpūsti un ar nabadzīgu augu valsti, bet glinta piekāje ir daļēji apaugusi ar jauktu koku mežu, kurā daudz parasto lazdu un kas ieskauts pārsvarā ar priežu un egļu mežiem. Meži aizņem aptuveni 65% un lauksaimniecības zemes ap 33% no visas Kolgakulas teritorijas. Valgejogi upe norobežo ciemu vienā pusē, bet otrā pusē plešas purvains un blīvs egļu mežs, kā arī Lohja ezers un appludināts māla karjers.

Risināmā problēma

Ciemā nav notekūdeņu attīrīšanas iekārtu. Sadzīves notekūdeņi tiek galvenokārt savākti izsmeļamajās bedrēs un tiek transportēti uz citām NAI. Vienīgās NAI, kuras atrodas Kolgakulā, savām daudzdzīvokļu mājām, pienācīgi nedarbojas un tādēļ vairs netiek izmantotas. Šīs notekūdeņu attīrīšanas sistēmas tika uzbūvētas 1970.gadu beigās un bija galvenokārt paredzētas organisko vielu novadīšanai. Kolgakulā gruntsūdeņi ir neaizsargāti vai vāji aizsargāti lielākajā vietējās pašvaldības teritorijā., Kā jau visā Igaunijā kopumā, virszemes ūdeņiem problēma ir arī eitrofikācija. Mazas ūdensteces ir īpaši neaizsargātas pret notekūdeņiem.

Problēma attiecas uz divu daudzdzīvokļu māju (kopā 50 iedzīvotāju) notekūdeņu attīrīšanu. Tā kā 1970.gadu notekūdeņu attīrīšanas sistēma ir novecojusi, notekūdeņi nonāk oksidācijas dīķos, kuri bija paredzēti tikai pēcattīrīšanai.

Kas notiek pilotteritorijā

Kuusalu pašvaldība ir iniciējusi šo novecojušo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu renovāciju. Kuusalu Soojus OU nodrošinās jauno NAI uzturēšanu. Tallinas Tehnoloģiju Universitāte (TTU) palīdzēs citiem partneriem nodrošināt zināšanas, kā projektēt un būvēt progresīvas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, lai efektīvi atdalītu organisko piesārņojumu, samazinātu nitrātu noplūdi vidē, un nodrošinātu vispārējo notekūdeņu izplūžu kvalitāti atbilstoši nacionālajai likumdošanai. TTU monitorēs jaunās attīrīšanas sistēmas efektivitāti, kā arī Puntsu upītes vides stāvokli, noņemot ūdens analīzes pirms un pēc iekārtu uzstādīšanas.

Jaunu NAI projektu ir plānots pabeigt 2017.gada augustā. Būvniecība sāksies 2017.gada septembrī-oktobrī un to jāpabeidz 208.gada martā.